Piparkūkas 2014

Advente tūliņ tūliņ tūliņ!

Mandarīnu pilna māja jau, nu laiks arī pirmajām piparkūkām.

Pagājušajā gadā daudz eksperimentēju, bet stabilu recepti tā arī neattīstīju. Taču, pateicoties pierakstītajiem secinājumiem, mana pirmā šīs sezonas mīkla izdevās. Tā vienkārši un uzreiz!

Pēc pēdējās darbošanās pierakstītā iespējami veiksmīgā recepte izrādījās tiešām veiksmīga.
Tātad, uz priekšu!

Mazkūciņu biskvīts

Gatavojoties vieniem lielākiem svētkiem, kuros nepieciešama torte, nolēmu paeksperimentēt.
Iedvesmojoties no ArbOOz pasūtītās tortes, kuras mīkla (pajautāju autorei) bija tāda kā kapkeikiem, nolēmu arī pati pamēģināt pagatavot līdzīgu biskvītu, jo tas atšķirībā no klasiskā olu biskvīta pats par sevi bija patīkami mitrs un sātīgs.

Sameklēju savām iespējām atbilstošu recepti un - uz priekšu!

Piparkūku piedzīvojumi

Gada beigas bija trakas. Gan visai ģimenei, gan piparkūkām.
Bet trakuma dēļ nebija laika ierakstīties.

Pie bez-olu piparkūku mīklas eksperimenta neķēros, kā otro izvēlējos Eestikeles medus piparkūku mīklu.

1. Advents - 1. piparkūkas

Šogad pirmā piparkūku mīkla (un, protams, piparkūkas) tapa, piedomājot par manu māsu, kurai šogad
pirmoreiz nāksies pašai gatavot savu piparkūku mīklu.

Parasti visi (arī es) baidās no tās cukura dedzināšanas. Ja vēl jātaisa tas sīrupā, tātad karstam jāpievieno ūdens, mani personīgi pārņem šausmas. Tādēļ recepte, kurā visi cukuri ir brūni un jākarsē vien līdz izkušanai.

Ķirbju končeksperiments

Gads jau riņķī un atkal vieni Helovīna ķirbjsvētki klāt.

Šogad mošķīšu sagaidīšanai gatavojos jau laikus. Šī gada našķis - ķirbja končas.

Mammas dārzā šogad izaudzēti kaut kādi īpašie ķirbji ar ļoti blīvu mīkstumu, biezenis no tā iznāk ļoti tumīgs, drīzāk pat sauss. Tāds ir ideāls, lai pagatavotu kaut ko ļoti ķirbīgu.

Kartupeļu plācenīši

Vasarā man uznāca veģetāras un brīdi arī vegānas ēšanas periods, kura laikā manās rokās nejauši nonāca šāda pavārgrāmata.

Dažas receptes bija visnotaļ piesaistošas, bet realizējusi es pagaidām esmu tikai vienu - kartupeļu plācenīšus. Gan sāļus, gan arī (eksperimentāli) saldus. Šādi plācenīši mūsmājās garšo, un ir pagatavojami arī tad, kad "mājās nekā nav".

Ātrā ābolkūka

Kamēr vēl ārā zem ābelēm var salasīt svaigus tikko kritušus ābolus...
... es teju katru dienu cepu ābolkūku.

Silti ij vēderam, ij domām, ij ķermenim, jo no cepeškāsns pagaidām neapkurinātajā dzīvoklī kļūst nedaudz siltāk.

Saldējums vafeles konusā

Maija sākuma karstās dienas iekustināja saldējuma tirdzniecību, un nereti meitai rotaļlaukumā nācās noskatīties, kā citi bērni ēd saldējumu. Viņa, protams, neko un nekā neizrādīja, bet skaidrs, ka bērnam pārdzīvojums.
Pagājušajā vasarā bieži taisījām šādu saldējumu trauciņos, bet mūždien bija problēma, ka kociņš jāmet somā un jānes mājās. Nedo`Die`s izmest atkritumos... Gribējās ko ērtāku un arī glaunāku, bet spēka nepietika.

Taču nu gan pienāca laiks saldējumam vafelē.

Cepumi ar cepumu spiedi

Pirms pusgada nejauši uzzināju, ka ir tādas cepumu spiedes (preses, veidotāji - kā nu kurš nosauc - cookie press), un uzreiz ļoti ļoti sagribēju.

Kad māsa jautāja, ko atvest uz Ziemassvētkiem, ieminējos par kāroto "cepummašīnu", un to arī dabūju. Laime pilnīga.

Braunija torte

Aprīļa un maija mija ir vīra babušku dzimšanas dienu laiks. Tā kā pirktās tortes mums neder un es mīlu rosīties virtuvē, uz pasākumiem ierodos ar torti rokās (par to iepriekš vienojoties).
Šogad tad divas reizes pēc kārtas izcepu vienādas, nu, ļoooooooti garšīgas tortes. Pēc pirmās tā mocīja "mazuma piegarša", ka pirmo reizi tik drīz (ar nedēļas starpību) atkārtoju.

Tortes pamatā - braunijs. Pa vidu un visapkārt - mandeļpiena vārītais krēms ar mandeļu esences piešprici.

Braunijs man bija tāds skopais variants, bet tāpat gards.

Smilšu mīkla cepumiem - eksperiments

Šo recepti likšu eksperimentu kategorijā, jo nav sanācis atkārtot, bet publicēt tomēr gribu.
Teksts un sastāvdaļas pierakstīti pirms vairākiem mēnešiem.

Kūciņa kartupelis - eksperiments

Pagājusī nedēļa bija kārtējā, kad M dārziņā piektdienas launagā paredzēta smalkmaizīte. Ar rauga mīklu ķēpāties negribējās, bet bija krājums ar sakaltētām maizes šķēlēm, tad nu ķēros pie eksperimenta, iemēģinot šo recepti.
Tapa kaut kādi nebūt šokolādīgi "kartupeļi", bet M tajā dienā uz BD gan nedevās.

Kēksiņi ar āboliem

Mana vecākā meita gan vienmēr prasa kēksiņus ar glazūru un ābola gabaliņu virsū (multenē noskatījusi), bet es gan pagaidām izcepu vienkārši kēksiņus ar āboliem un kanēli.

Kā vienmēr eksperiments.

Maizes nūjiņas

Sagaidot šo gadu, mīlule M manai māsai izdīca izēst viņas iesākto paciņu ar Schaer maizes nūjiņām Grissini.
Šodien to atcerējās un prasīja pagatavot. Es bez baiļu ķēros pie darba, ko pārāk piefiksēt gan nesanāca.

Kārtējais eksperiments bez precīzas receptes.

Zemesriekstu sviests

Nesaprotu, kādēļ to sauc par sviestu, manuprāt, drīzāk saucams par zemesriekstu krēmu. Bet - lai vai kā, šo našķi un arī amerikāņu receptēs populāru izejvielu beidzot pati pagatavoju. Ar domu - cepumos un ar cepumiem - ņam, ņam.

Bezolu kēksiņeksperiments 2

Kad bija pienākusi P pirmā zobiņa svinamdiena, nu ļoti gribēju  sevi iepriecināt ar kēksiņiem. Bet olas izlietotas lazanjas makaronā, banānu mājās nebija, bet uz veikalu doties nav laika, jo man vajadzēja "tagad un tūlīt".
Cepu kēksiņus, olas nekā neaizvietojot.
Un izdevās!

Plānās kanēļa vafeles

Brīvdienās ļoti prasās ko garšīgu.

Sestdienas rītā pamodos ar lielu kāri pēc saldām, kraukšķīgām vafelēm, kas pie reizes ļoti noderētu kā našķis plānotajā izbraucienā. Aiztriecu vīru uz veikalu pēc olām, bet pati tikmēr sagatavoju pārējās sastāvdaļas. Recepte ņemta no vafeļu pannas instrukcijas, un arī ar bezglutēna miltiem izdodas lieliski.

Riekstu-kakao krēms

Kad M septembrī uzsāka bērnudārza gaitas, vismaz sākumā nācās pamatīgi iespringt, lai nodrošinātu, ka viņa ēd pēc iespējas līdzīgāku ēdienu, kā citi bērni, un, protams, ļoti garšīgu.

(Jā, es necīnos par to, lai izglītības iestāde nodrošinātu visu pati. Pašlaik ne pārtikas tirgus, ne ēdinātāji nav tam gatavi. Man drošāk nepieciešamo gādāt pašai. Tad nu pusi no BD ēdamā gatavoju un nesu pati. Maksāju atbilstoši pusi maksas.)

Jau pirmās nedēļas ēdienkartē bija maizīte ar riekstu-kakao krēmu. Speciālie maksā dārgi; es kā vienmēr "žņaudzos" un sāku meklēt recepti. Nebija ilgi jāmeklē - http://www.food.com/recipe/nutella-spread-235750, vienkārši, salīdzinoši lēti, garšīgi, droši un paštaisīti. Urā!

Plānās pankūkas

Svētdienas rīts - pankūku rīts! Jo saimniece visu rītu stāv pie plīts un cep pankūkas...

Manā dzimtajā ģimenē neseno gadu laikā atjaunojusies tradīcija, kas tika ievērota manā un arī mana tēta (un visticamāk arī viņa tēta) bērnībā Babuškas (mana sen aizgājusī vecvecmāmiņa) mājās - svētdienas rītos jācep pankūkas. Pareizāk - bļinas, plānās pankūkas. To iespēju robežās piekopju arī savās mājās.

Ar Babuškas ceptajām pankūkām gan man, gan māsai un brālim, gan tētim saistītas ir ļoti daudz atmiņu - obligātā sāļā treknā pirmā pankūka (ar taukiem vai sāļu sviestu), zemeņu lasīšana saulainā nogāzē augļudārza galā samaisīšanai ar treknu krējumu un cukuru, apaļais galds un tā vidū šķīvis ar augstā tornī sakrautām gaišām, plānām, teju caurspīdīgām pankūkām.

Šokokončas

Vislielākais satraukums, tuvojoties Ziemassvētkiem, man bija ne jau par svētku ēdienkarti vai dāvanām, bet bērnudārza eglīti un saldumu paciņu.
Skaidrs, ka paciņa parastā neder, meitas diētai piemērotus un drošus saldumus arī dabūt grūti, dārgi un neinteresanti. Ko darīt? Kā būt? Bez jebkādiem variantiem un atlaidēm sev ķēros pie šokolādes konfekšu gatavošanas.