Manā dzimtajā ģimenē neseno gadu laikā atjaunojusies tradīcija, kas tika ievērota manā un arī mana tēta (un visticamāk arī viņa tēta) bērnībā Babuškas (mana sen aizgājusī vecvecmāmiņa) mājās - svētdienas rītos jācep pankūkas. Pareizāk - bļinas, plānās pankūkas. To iespēju robežās piekopju arī savās mājās.
Ar Babuškas ceptajām pankūkām gan man, gan māsai un brālim, gan tētim saistītas ir ļoti daudz atmiņu - obligātā sāļā treknā pirmā pankūka (ar taukiem vai sāļu sviestu), zemeņu lasīšana saulainā nogāzē augļudārza galā samaisīšanai ar treknu krējumu un cukuru, apaļais galds un tā vidū šķīvis ar augstā tornī sakrautām gaišām, plānām, teju caurspīdīgām pankūkām.
Man nav zināma viņas recepte, un skaidrs, ka viņa necepa no bezglutēna miltiem, bet man ir ideja par ideālajām pankūkām uz ko tiekties!
Man kā vienmēr neder nekādas gatavās receptes, gatavoju pēc izjūtas, bet darbošanās pamats un kārtība pēdējā laikā nemainās.
Sastāvdaļas:
- Olas (tik, cik ēdāju)
- Milti (Mix B, kukurūzas, kartupeļu ciete, griķu - kā sanāk) aptuveni 1/2 glāzes (glāze ir 250 ml) uz katru olu
- Cukurs 1 tējk.uz katru olu
- Mazliet sāls
- Ūdens aptuveni 300ml uz katru olu
- Eļļa (cepamā) ~ēdamkarote uz katru olu
1. Bļodā iesitu olas, sakuļu ar cukuru un sāli.
2. Pamazām pievienoju miltus (ik pa laikam izmaisot), līdz iznāk tāda kā pamīksta klimpu mīkla.
3. Klimpu mīklai pamazām pievienoju ūdeni (ne visu) līdz tā kļūst šķidra, tekoša, bet ne kā ūdens. Aptuveni kā paniņas.
4. Pieleju un iemaisu eļļu, atstāju mīklu nedaudz uzbriest. (Kamēr sameklēju pannu, nolieku miltu pakas, uzkopju galdu, nomazgāju kādus traukus utt. - vismaz 10 minūtes.)5. Mīklai parasti ir nedaudz sabiezējusi, tāpēc to uzmanīgi vēl mazliet pašķaidu, bet tas ir riskants solis, jo pankūkas var neturēties kopā...
6. Uzkarsēju pannu. Te ir āķis, jo panna nedrīkst būt pārāk karsta. Cepot uz lielas liesmas, mīkla uzreiz sabiezē, nevar paspēt izliet mīklu pa visu pannu (pannu grozot) plus mīkla pirmajā brīdī mīkla tā kā uzvārās un gaisa burbulīšu vietā paliek miljons caurumiņu, kas nav patīkami, ja pankūku pilda ar ko šķidru. Mīklu pannā leju diezgan tievā strūklā, pannu grozot, mīlu tā izvadot pa visu pannas virsmu vienmērīgi, šķidrā mīkla vietām plūst pāri jau sacietējušajai un aiztaisa palikušās poras. Pirms pirmās pankūkas pannu ietaukoju, pēcāk to nav jādara, par to parūpējas mīklai pievienotā eļļa.7. Uz pannas uzlieto pankūku cepu līdz virspuse kļūst sausa un malas sāk atlekt. Tad griežu riņķī un salīdzinoši īsāku laiku apcepu otru pusi.
Pankūku maliņas sākumā ir kraukšķīgas (M par tām ir sajūsmā), bet pastāvot pankūku kaudzē, pankūkas savelkas viscaur vienmērīgi mitras.Es tās ēdu ar visu ko, kā vien ienāk prātā - ar šķiņķīti un gurķiem, ar tomātiem un skābo krējumu (grēcīgās izvirtības), ar ievārījumu, ar cukuru, jau pieminētajā variācijā ar sviestu un sāli, ar lasi un sīpoliem...
Man garšo tās pankūkas tieši tā pat kā pirms diagnozes, kad taisīju ar topinambūru miltiem.
AtbildētDzēstNu alternatīva, jeb ja saliek Tavu recepti ar manu iemīļoto Masiļūnes recepti sanāk tā:
ūdens vietā ņem pienu (arī bezlaktozes)
eļļas vietā sviestu (arī bezlaktozes)(vienīgi grūti nomērīt).
Man ar ūdeni taisot diemžēl nekas labs nesanāca, bet ar pienu ideāli. (Nu labi, nesanāk tik plānas :) Bet man nemaz tā nevajag.)
Es pieliku pie MixB drusku rīsu un drusku griķu miltus. MixB vietā veinreiz bija MixC un vienreiz tie parastie Šār milti.
Īsāk sakot, paldies par recepti. Tā ir pierādījums, ka bezglutēna var garšot tik pat labi un labāk kā glutēna.