2012. gada 30. novembris

Debessmanna

Tā kā visu šo nedēļu un noteikti arī pirmo nākamās nedēļas pusi 4gadīgā celiakiete pavada mājās, būdama aktīva slimniece, man nākas viņas un savu ikdienu nodrošināt ar gana plašu gardumu klāstu, īpaši jau šķidru gardumu...
Vakardien tapa manas bērnības regulārais saldēdiens - debessmanna jeb uzputenis ar pienu.
Ideja ņemta Cālī no lietotājas  Eestikele.

2012. gada 29. novembris

Mēnesis un dāvana

Manam virtuves blokam aprit mēnesis.
Un tieši šodien dažu sakritību un sadarbības rezultātā, mana virtuve ir tikusi normāla galda. Liels paldies visiem iesaistītajiem! Esmu vēl par kripatu laimīgāka.

2012. gada 26. novembris

Eksperiments ar bietēm

Jau labu laiku atpakaļ noskatīju ideju par biešu pankūkām. Tas lieliski saskan ar maniem mūžīgajiem centieniem visvisādos ēdienos visvisādos veidos iekļaut visvisādus dārzeņus.

Svētdienas rīts = pankūku rīts! Šoreiz nolēmu mēģināt uzķīmiķot rozā pankūkas, četrgadniece par ideju bija sajūsmā.

Uzmanību! Recepte te nebūs, jo tādas nav!

Olu aizvietošana

Divi raksti par to, kā gatavojot aizvietot olas:
http://www.vegetarisms.lv/ko-lietot-olu-vieta/
http://www.cetrassezonas.lv/lv/apskati/derigi_zinat/article.php?id=15080

Daudz ko no no tā jau zināju, tagad nāksies ieviest ikdienas našķos.

2012. gada 25. novembris

Prosas kūka ar banānu un dzērvenēm

Tātad, aptuveni pirms nedēļas man bija kārtējais mēģinājums atteikties no olām. Nolēmu ķerties pie prosas kūkas pagatavošanas, olu aizvietojot ar banānu.

Visu gatavoju kā vienmēr, tikai olas vietā pieliku sastampātu banānu, pa virsu jau atkal dzērvenes.

Kūka iznāca pasausa, bet ļoti medainu smaržu. Un galu galā - bez glutēna, vegāna, bez holesterīna, pilngraudu utt..

Bez olām!

Dzīve nestāv uz vietas un ik pa laikam ievieš izmaiņas diētā.

Šoreiz gan nevis vecākās meitas dēļ, bet jaunākās - nekā netieku galā ar mīļā zīdaiņa punčvainām. Šorīt pamodos ar stingru lēmumu ķerties pie pēdējā salmiņa - atteikties no olām. No šādas situācijas esmu baidījusies jau vismaz pusgadu (gan vairāk domājot par vecāko meitu). Pēdējo divu mēnešu laikā kādas divas reizes esmu tā kā mēģinājusi no tām atteikties, bet vienmēr kārtējās brīvdienas (vai svētki) ir manus centienus pārtraukušas.
Pašlaik kādu laiku nav plānots izbrauciens pie maniem vecākiem, kur vienmēr noraujos no ķēdes diētas - slopēju skābo krējumu, ēdu pankūkas ar iebiezinātu pienu, piedzerot ar pienu aizdarītu cigoriņu dzērienu, varbūt vēl kādu biskvītkūku uzcepu... Tātad man ir vismaz nedēļa laika, bet varbūt pat divas, trīs vai četras, lai izmēģinātu un varbūt arī sagaidītu rezultātu.

Ko tas tagad nozīmē? To, ka tagad te parādīsies receptes arī bez olām. Pirmo centīšos publicēt jau šodien, jo konkrētā prosas kūka ar banānu tika pagatavota (un apēsta) jau pirms nedēļas.

2012. gada 23. novembris

Bulciņas & pīrādziņi

Nedēļas vidū saņēmu jauno meitas bērnudārza ēdienkarti - piektdienas launagā "smalkmaizīte". Pirmās domas galvā diezgan rupjas, jo, lai arī vairākkārt bulciņas esmu cepusi, un pat tīri garšīgas, tās nav bijušas tik smalkas, lai atrādītu citiem.
Šoreiz jāpacenšās un pie reizes jāapvieno ar cāļpasūtījumu - jāizcep kaut daži pīrādziņi.

Gan bulciņām, gan pīrādziņiem pamatā ir viena un tā pati rauga mīkla.

2012. gada 22. novembris

Baltmaize ar guāru

Izvilku no skapīša kādu laiku piemirsto guāra sveķu bundžiņu un nolēmu bez žēlastības (jo pēc mēneša māsa atvedīs vēl) likt lietā.

Tātad, kā jau rakstīju, pievienoju tos baltmaizei.

Recepte tā pati, bet klāt vēl tējkarote guāra sveķu.

Maize iznāca smalkāk poraina, kas ir patīkami. Svaiga ir ļoti mīksta. Nesvaiga, protams cietāka, bet ēdu tāpat nesildot.

Kēksiņi ar ķirbi

Jā, jā, ķirbis joprojām nav izbeidzies! Ledusskapī tas tīri labi glabājas arī iegriezts.

Tad nu kārtējā neprātīga vājuma pēc kaut kā salda brīdī nolēmu izcept ķirbju kēksiņus. (Nu, cik gan var ar tām mellenēm!)

Recepte tik pat vienkārša, kā parastajiem kēksiņiem, vienkārši tos 70 ml ūdens aizstāju ar ~100 ml smalki rīvēta ķirbja.


Sastāvdaļas:

  • ~200+ g miltu ar irdinātāju (es lietoju Doves Farm self rising)
  • 100 g cukura
  • 2 olas
  • ~80 ml eļļas
  • ~100 ml smalki rīvēta ķirbja
  • šķipsna sāls
Pagatavošana.

1. Bļodā sakuļu olas, cukuru, eļļu, ķirbja masu un sāli līdz cukurs un sāls izkūst un masa ir viendabīga.
2. Piemaisu miltus un pildu mīklu kēksiņu formās tā, lai tā aizņemtu ~2/3 tilpuma.
3. Lieku cepties līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī uz 20 līdz 25 minūtēm.
4. Gatavus un izņemtus no krāsns apsedzu, lai nežūst.

Ņam, ņam! Ķirbi nevar ne redzēt, ne just.
Kaut kad plānoju izcept rozīgus kēksiņus ar bietēm.

2012. gada 20. novembris

Maize + gatavošanās Ziemassvētkiem

Tuvākajā laikā plānoju divus eksperimentus attiecībā uz maizi. Pareizāk pat būtu - plānoju izmēģināt senāk pielietotus trikus, lai maize būtu pufīgāka:
a) maizes mīklai pievienot guāra sveķus;
b) maizes mīklā daļu ierasto miltu aizstāt ar self-rising miltiem;
abas šīs metodes kādreiz ir pielietotas, bet kaut kā pēdējā laikā esmu aizmirsusi izmantot.

Valsts svētki garšīgi un jauki aizvadīti. Pienācis laiks gatavoties Ziemassvētkiem.
Noteikti līdz tiem pagatavošu piparkūku mīklu (ar testa cepienu). Cāļtautas dēļ jāsaņemas arī "publiskai" pīrādziņu cepšanai.
Ko vēl tādu iesakāt pagatavot, kas noderētu svētku galdā?

2012. gada 15. novembris

Mani milti

Šodien no virtuves skapīša izvilku visas miltu pakas, lai pastāstītu, tieši kādus miltus un kādēļ lietoju.

Cilvēkam ar tradicionālu ēdienkarti parasti mājās ir vien parasti kviešu milti. Tiem, kas vairāk pievēršas visādai gatavošanai, veselīgam un/vai alternatīvam uzturam plauktos ir vēl arī rudzu milti, dažāda veida maluma milti, kliju milti, tagad popularitāti gūst arī turku zirņu milti. Ā, un vēl gandrīz katrās mājās, kur gatavo, ir kartupeļu ciete ķīselīšiem.

Kas atrodams manā miltu skapītī?

Baltmaize ar ķirbi

Smuko ķirbīti palēnām izlietoju visādos ēdienos. Biezzupās, kartupeļu biezenī, sautējumā ar rīsiem. Tagad pienākusi kārta baltmaizei ar ķirbi.

Sastāvdaļas
Tādas pašas kā parastajai baltmaizei:

2012. gada 12. novembris

Vārītais krēms

Man kādreiz bija iestāstīts, ka tas ir ļoti sarežģīti, piņķerīgi - pagatavot vārīto krēmu. Ilgu laiku gan šī iemesla, gan laika taupīšanas nolūkā kūkās smērēju biezpiena krēmu vai jogurtu, bet pienāca laiks, kad no piena produktiem bija jāatsakās. Arī sojas jogurts nebija izeja.
Tad nu nolēmu riskēt, pagatavoju savu pirmo mandeļu pienu, sameklēju daudzmaz uzticamu krēma recepti un ķēros pie darba. Rezultāts bija veiksmīgs, gatavošana man nešķita sarežģīta, un nu krēmu vāru itin bieži. Ja nav laika gatavot mandeļpienu - ņemu 400 ml bundžu kokosriekstu piena un atšķaidu līdz litram, tad krēmam ir patīkama kokosa piegarša.

2012. gada 9. novembris

Mandeļu piens

Gatavot kaut ko bezglutēna-bezpiena man sanāk teju katru dienu, citudien pat vairākus ēdienus un izstrādājumus. Bet, tavu nelaimi, ne visu es attopos vai spēju piefiksēt. Bet ar laiku noteikti te būs jau plašs recepšu krājums.

Šodien jāpagatavo vārītais krēms kūkai, jo svētdien dodamies ciemos un vēl arī saldētavā beigušās kārbiņas ar krēmu, ko meitai dodu līdzi uz BD putukrējuma vietā. Mandeļu pienu krēmam jau pagatavoju. Pagaidām recepte bez fotogrāfijām, tās nāksies uzņemt nākamajā piegājienā kaut kad.

Prosas kūka ar ķirbi un dzērvenēm

Kad viena prosas kūka noēsta, laiks domāt par nākamo!
Nokautajam ķirbim par godu tapa rudenīga, sildoša prosas kūka ar ķirbi un dzērvenēm.

Sastāvdaļas:
  • 250g prosas, kas izvārīta 400 ml ūdens kopā ar mazumiņu sāls
  • 1 ola
  • 100g cukura (viena tējas tase)
  • 50 ml eļļas
  • 4 ē.k. kukurūzas miltu
  • liela glāze rupji rīvēta ķirbja
  • mazdrusciņ kanēļa un muskatrieksta
  • dzērvenītes smukumam

Ķirbis

Ķirbis ir "miris"! (Lai dzīvo ķirbis!)


Un sāk reinkarnēšanos dažādos ēdienos. Būs receptes.

2012. gada 7. novembris

Drupačas

Ne tikai prosas kūkai, bet arī parastām plātsmaizēm lielisks salds dekors ir drupačas.

Sastāvdaļas:
  • 3 ē.k. kukurūzas miltu
  • 3 ē.k. kartupeļu cietes
  • 3 ē.k. cukura
  • 2 ē.k. eļļas
Pagatavošana.

Visas minētās sastāvdaļas vienkārši saberžu līdz veidojas drupačas. Tās, man šķiet, iznāk mazliet citādākas nekā bērnībā ar sviestu taisītās, bet vienalga funkciju pilda labi.

Šādas drupačas sacepas saldas un kraukšķīgas. Dažkārt pievienoju drusciņ kanēļa, ja garša tā prasa. Domāju kaut kad ar tām izcept arī krambli (crumble no anļu val.).

Prosas kūka

Mans pirmais eksperiments, cepot prosas pilngraudu kūku, bija nudien veiksmīgs. Ēdu es, ēda meita, ēda sanākušie līgotāji.

Tajā vasarā kūku cepu neskaitāmas reizes neskaitāmās variācijās - gan ikdienā, gan lielākos un mazākos svētkos. Prosas kūka ar zemenēm, p k ar mellenēm, p k ar meža ogām un vārīto krēmu, prosas kūka ar ogām želejā, rudenspusē arī ar āboliem. Mmmmm. Pasniedzot kūku ciemiņiem, viltīgi klusēju, ne viens vien man jautāja: "tas ir biezpiens?". Un ne viens vien sniedzās pēc papildporcijas!
Aizvakar tapa prosas kūka ar mellenēm (tās man saldētavā ir labi daudz) un drupačām.

Ķibele

Tehnisku iemeslu dēļ nevaru šobrīd nopublicēt rakstiņu par prosas kūku, ceru, ka līdz rītdienai tikšu skaidrībā.

2012. gada 5. novembris

Prosa

Kamēr nebiju iepazinusi bezglutēna dzīvi, no graudaugiem zināju vien rudzus, miežus, kviešus, auzas, griķus un rīsus. Pirmos pieminētos bērnības vasarās arī iepazīstot arī dzīvus - gan izēdu druvā norautu kviešu vārpu, gan saujām ēdu tikko kultus rudzus, gan purināju miltus no drēbēm pēc ložņāšanas dzirnavās. Esmu žvadzinājusi auzu skaras un skatījusi griķu laukus. Rīsi vienīgie ir skatīti tikai paciņā-katlā-šķīvī.
Atmetot glutēnu saturošos graudaugus un apgūstot to bezglutēna brālēnus, blakus ierastajiem griķiem un rīsiem ēdienkartē ienāca arī kukurūza un prosa (amarants, kvinoja utt. pagaidām nav priekš manis). Ar kukurūzu attiecības izveidojās ātras un vienkāršas, bet ar prosu...

2012. gada 2. novembris

Kēksiņi

Veiksmīgā parastā dienā es parasti atrodu laiku ne tikai 3 pamata ēdienreizēm, bet arī trīs "tējas pauzēm". Tējas vietā gan dzeru cigoriņu dzērienu ar pienu (parasto, kaut arī vēders ziņo, ka tas īsti neder), bet ko lai piekož klāt...
Kad mājās nekā nav (nav sacepti cepumi vai kāda kūka), kā ātri un vienkārši pagatavojamu gardumu izvēlos kēksiņus. Ja raiti strādā, tie pusstundas laikā jau ir blakus kūpoša dzēriena krūzei!

Kēksiņu gatavošanu savulaik sāku ar šādu recepti no Schär: 300 g Schär Mix C, 125 g cukura, 3 olas, 125 ml  sviesta, 100 ml piena, 2 strīķētas tējk. cepamā pulvera, 1 paciņa vaniļas cukura, šķipsna sāls

Taču nu to esmu pielāgojusi sev.

Bildes

Beidzot pievienoju pirmajām receptēm arī kādas bildes.
Ja nekas neizjauks plānus, šodien cepšu kēksiņus. Ņam, ņam!

2012. gada 1. novembris

Žāvētas plūmes šokolādē

31. oktobra dienas vidū attapos, ka vakarā būs Helovīns. Ak vai! Nekas nav sagatavots, nekas nav izdomāts, bet mazie mošķi visticamāk nāks. Jau pagājušajā Helovīnā vietējie sīči iestaigāja taciņu līdz mūsu dzīvoklim, jo dalīju ne visai garšīgu kēksu (paši noēstu ar piespiešanos, vismaz veiksmīgi tiku vaļā). Veikalā kaut ko nopirkt (parastu) ir boring, nav manā gaumē. Uzstājīgu zvanīšanos pie durvīm neizturēšu, ja atslēgšu zvanu - klopēsies...
Labi padomājusi un pārskatījusi savus visa kā krājumus, izlēmu gatavot žāvētas plūmes šokolādē. Mošķīšiem par prieku tās nosaucot  par "saldajām kakiņām".

Parasta baltmaize

"Dienišķā maize" bezglutēna diētā bieži ir viens no sāpīgajiem jautājumiem; bez tās, protams, var iztikt, bet tomēr - ir tik forši, ja maize tomēr ēdienkartē ir. Pirmajā brīdī, veikalos un aptiekās skatot bezglutēna produktu plauktus, šķiet, ka līdz ar celiakijas diagnozi dzīve nebeidzas, jo maizes piedāvājums ir gana plašs, bet nereti ar pirmo maizes šķēli vai jau kārtējo ne-lēto kukulīti nedēļas laikā ilūzija izplēn - maize ir dārga un lielākoties diezgan bezgaršīga un sausa.
Ko nu?
Jācep maizi pašiem!
Visvienkāršākā no maizēm (vismaz sastāvdaļu ziņā) ir baltmaize, taču arī tā mēdz būt kaprīza un neizdoties tik, mmmm, pufīga, kā gribētos. Aizvakar cepu, fotografēju, un tieši neizdevās pufīga. Bet garšīga gan.

Tātad BALTMAIZE.