Parasta baltmaize

"Dienišķā maize" bezglutēna diētā bieži ir viens no sāpīgajiem jautājumiem; bez tās, protams, var iztikt, bet tomēr - ir tik forši, ja maize tomēr ēdienkartē ir. Pirmajā brīdī, veikalos un aptiekās skatot bezglutēna produktu plauktus, šķiet, ka līdz ar celiakijas diagnozi dzīve nebeidzas, jo maizes piedāvājums ir gana plašs, bet nereti ar pirmo maizes šķēli vai jau kārtējo ne-lēto kukulīti nedēļas laikā ilūzija izplēn - maize ir dārga un lielākoties diezgan bezgaršīga un sausa.
Ko nu?
Jācep maizi pašiem!
Visvienkāršākā no maizēm (vismaz sastāvdaļu ziņā) ir baltmaize, taču arī tā mēdz būt kaprīza un neizdoties tik, mmmm, pufīga, kā gribētos. Aizvakar cepu, fotografēju, un tieši neizdevās pufīga. Bet garšīga gan.

Tātad BALTMAIZE.


Sastāvdaļas:

• 100g kukurūzas milti
• 100g kartupeļu ciete
• 200g MixB
• 400 ml silta ūdens (lai ātrāk rūgst)
• ~1 tējk. presētā rauga
• 1 tējk cukura
• ~1 ē.k. eļļas (es lietoju olīveļļu)
• 1/2 tējk. sāls

 Pagatavošana.
1. Saberžu raugu ar cukuru. Kamēr raugs atdzīvojas un sāk ēst un vairoties, iesveru miltus un tos samaisu.
2. Mīklas bļodā miltus samaisu ar siltajā ūdenī izšķīdinātu raugu (es parasti ~20% miltu un ūdens atstāju un pievienoju pēc pirmās uzraudzēšanas, jo baidos, ka aizmirsīšu un mīkla pārrūgs, tad maize var pēc tam nepacelties). Lieku, lai uzrūgst. Siltumā tas notiek mazliet ātrāk.

3. Pievienoju atlikušos miltus un ūdeni, sāli, eļļu, rūpīgi vairākas minūtes maisu, lai izmaisās kunkuļi, ogļskābā gāze utt., teorētiski, jo vairāk maisa, jo pufīgāka maize (man gan nav bijis laika tam pievērst uzmanību, jāpamēģina).
4. Krāmēju mīklu ieeļļotā formā, ar karoti izlīdzinu, uzleju vēl nedaudz eļļas, lai varu ar pirkstiem izlīdzināt pavisam smuki. Eļļa neļauj mīklai lipt pie ādas. Un atkal atstāju uzrūgt.
5. Kad mīkla aptuveni dubultojusi apjomu, laiks likt cepties. Lieku līdz 180 grādiem sakarsētā krāsnī uz 50 minūtēm un cenšos neaizmirst cepeškrāsns apakšā nolikt karstumizturīgu trauku karsta ūdens, lai garoziņa plānāka, mīkstāka.
6. Kad maize izcepusies, rauju no krāsns laukā, izkratu no formas uz dvieļa un tajā satinu, lai lēnām atdziest. Un pēcāk jau var ēst gardu muti!

! Kad maize ir tikko izņemta no krāsns, garoza ir cieta, taču pēcāk paliek mīksta.

Manai četrgadīgajai degustatorei pie nobaudīšanas vienmēr priekšroka.