Vakardien tapa manas bērnības regulārais saldēdiens - debessmanna jeb uzputenis ar pienu.
Ideja ņemta Cālī no lietotājas Eestikele.
Sastāvdaļas:
- 1l morsa (dzēriena)
- cukurs pēc garšas (labāk drusku vairāk)
- 1 tase (200 ml) rīsu milti un kukurūzas polenta attiecībā aptuveni 4:1
- tējkarote guāra sveķu
Pagatavošana.
1. Šķidrumu ar vai bez cukura sadalu 2 daļās - lielāko daļu (es ņēmu 600ml) leju katlā (pievienoju cukuru) un lieku sildīties.
2. Iemēru miltus un polentu un kādā lielākā traukā samaisu kopā ar guāra sveķiem.
3. Miltu maisījumam pieleju klāt šķidrumu un samaisu. Kamēr katlā pārējais uzvāras, šim ir laiks nedaudz uzbriest. Vēlams regulāri apmaisīt, lai briest vienmērīgi.
4. Kad katla saturs uzvārījies, pārējo leju tam klāt, visu strauji maisot.
5. Turpinu visu maisīt līdz uzmet burbuli. Nogriežu liesmu un silti sasedzu, lai polenta var līdz galam uzbriest.
6. Kad putra ir atdzisusi, laiks to saputot. Es šoreiz putoju ar mikseri, nav ne laika, ne pacietības, ne spēka putot ar karoti.
Šoreiz debessmanna iznāca diezgan bieza, bet šķīvī ar pienu pat nedaudz peldēja (svaigi putota). Man par pārsteigumu no rīta debessmanna bija kļuvusi šķidrena, faktiski pareizajā konsistencē, bet vairs ne peldoša.
Bezglutēna debessmanna, vismaz pagaidām, nesanāk tik gaisīga kā ar kviešu mannu gatavotā, bet vēl ir iespējas atrast kādu veidu, kā to padarīt pēc iespējas līdzīgāku. Piemēram, šajā debessmannas porcijā izmantoju jāņogu želeju un man ienāca prātā, ka varbūt ievārījuma cukura, kas papildināts ar pektīnu, izmantošana varētu uzlabot debessmannas putojamību. Pēc būtības pektīns ir želējoša-biezinoša viela, un zinu, ka zefīrs ir salda putota želeja. Tātad, pektīnainai debessmannai būtu jābūt ar noturīgākām putām. To jāizmēģina kādā citā reizē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru