Mani milti

Šodien no virtuves skapīša izvilku visas miltu pakas, lai pastāstītu, tieši kādus miltus un kādēļ lietoju.

Cilvēkam ar tradicionālu ēdienkarti parasti mājās ir vien parasti kviešu milti. Tiem, kas vairāk pievēršas visādai gatavošanai, veselīgam un/vai alternatīvam uzturam plauktos ir vēl arī rudzu milti, dažāda veida maluma milti, kliju milti, tagad popularitāti gūst arī turku zirņu milti. Ā, un vēl gandrīz katrās mājās, kur gatavo, ir kartupeļu ciete ķīselīšiem.

Kas atrodams manā miltu skapītī?

Prosa

Kamēr nebiju iepazinusi bezglutēna dzīvi, no graudaugiem zināju vien rudzus, miežus, kviešus, auzas, griķus un rīsus. Pirmos pieminētos bērnības vasarās arī iepazīstot arī dzīvus - gan izēdu druvā norautu kviešu vārpu, gan saujām ēdu tikko kultus rudzus, gan purināju miltus no drēbēm pēc ložņāšanas dzirnavās. Esmu žvadzinājusi auzu skaras un skatījusi griķu laukus. Rīsi vienīgie ir skatīti tikai paciņā-katlā-šķīvī.

Atmetot glutēnu saturošos graudaugus un apgūstot to bezglutēna brālēnus, blakus ierastajiem griķiem un rīsiem ēdienkartē ienāca arī kukurūza un prosa (amarants, kvinoja utt. pagaidām nav priekš manis). Ar kukurūzu attiecības izveidojās ātras un vienkāršas, bet ar prosu...

Mana virtuve

Mana virtuve ir pavisam parasta - kā jau lielākajā daļā Latvijas mājokļu tajā ir galds un krēsli, skapīši un plauktiņi. Tā ir aprīkota ar ledusskapi, kam ir paliela saldētava (un to es aktīvi izmantoju), gāzes plītsvirsmu, elektrisko cepeškrāsni, tvaika nosūcēju. Laiku pa laikam uz plašās darba virmas nonāk arī mikseris, rokas blenderis un food processor (tas blenderis, kur lielas krūzes dibenā asmens griežas), bet elektriskais maizes automāts gan jau labu laiku no virtuves deportēts.
Taču galvenais ir nevis tas, kas virtuvē atrodas, bet gan tas, kas tajā notiek un top!
Ģimeni cenšos ēdināt veselīgi, garšīgi un radoši, neaizmirstot arī meklēt iespējas ietaupīt. Ietaupīt ne tikai naudu, bet arī laiku.