Mazkūciņu biskvīts

Gatavojoties vieniem lielākiem svētkiem, kuros nepieciešama torte, nolēmu paeksperimentēt.
Iedvesmojoties no ArbOOz pasūtītās tortes, kuras mīkla (pajautāju autorei) bija tāda kā kapkeikiem, nolēmu arī pati pamēģināt pagatavot līdzīgu biskvītu, jo tas atšķirībā no klasiskā olu biskvīta pats par sevi bija patīkami mitrs un sātīgs.

Sameklēju savām iespējām atbilstošu recepti un - uz priekšu!

Ātrā ābolkūka

Kamēr vēl ārā zem ābelēm var salasīt svaigus tikko kritušus ābolus...
... es teju katru dienu cepu ābolkūku.

Silti ij vēderam, ij domām, ij ķermenim, jo no cepeškāsns pagaidām neapkurinātajā dzīvoklī kļūst nedaudz siltāk.

Saldējums vafeles konusā

Maija sākuma karstās dienas iekustināja saldējuma tirdzniecību, un nereti meitai rotaļlaukumā nācās noskatīties, kā citi bērni ēd saldējumu. Viņa, protams, neko un nekā neizrādīja, bet skaidrs, ka bērnam pārdzīvojums.
Pagājušajā vasarā bieži taisījām šādu saldējumu trauciņos, bet mūždien bija problēma, ka kociņš jāmet somā un jānes mājās. Nedo`Die`s izmest atkritumos... Gribējās ko ērtāku un arī glaunāku, bet spēka nepietika.

Taču nu gan pienāca laiks saldējumam vafelē.

Braunija torte

Aprīļa un maija mija ir vīra babušku dzimšanas dienu laiks. Tā kā pirktās tortes mums neder un es mīlu rosīties virtuvē, uz pasākumiem ierodos ar torti rokās (par to iepriekš vienojoties).
Šogad tad divas reizes pēc kārtas izcepu vienādas, nu, ļoooooooti garšīgas tortes. Pēc pirmās tā mocīja "mazuma piegarša", ka pirmo reizi tik drīz (ar nedēļas starpību) atkārtoju.

Tortes pamatā - braunijs. Pa vidu un visapkārt - mandeļpiena vārītais krēms ar mandeļu esences piešprici.

Braunijs man bija tāds skopais variants, bet tāpat gards.

Kūciņa kartupelis - eksperiments

Pagājusī nedēļa bija kārtējā, kad M dārziņā piektdienas launagā paredzēta smalkmaizīte. Ar rauga mīklu ķēpāties negribējās, bet bija krājums ar sakaltētām maizes šķēlēm, tad nu ķēros pie eksperimenta, iemēģinot šo recepti.
Tapa kaut kādi nebūt šokolādīgi "kartupeļi", bet M tajā dienā uz BD gan nedevās.

Riekstu-kakao krēms

Kad M septembrī uzsāka bērnudārza gaitas, vismaz sākumā nācās pamatīgi iespringt, lai nodrošinātu, ka viņa ēd pēc iespējas līdzīgāku ēdienu, kā citi bērni, un, protams, ļoti garšīgu.

(Jā, es necīnos par to, lai izglītības iestāde nodrošinātu visu pati. Pašlaik ne pārtikas tirgus, ne ēdinātāji nav tam gatavi. Man drošāk nepieciešamo gādāt pašai. Tad nu pusi no BD ēdamā gatavoju un nesu pati. Maksāju atbilstoši pusi maksas.)

Jau pirmās nedēļas ēdienkartē bija maizīte ar riekstu-kakao krēmu. Speciālie maksā dārgi; es kā vienmēr "žņaudzos" un sāku meklēt recepti. Nebija ilgi jāmeklē - http://www.food.com/recipe/nutella-spread-235750, vienkārši, salīdzinoši lēti, garšīgi, droši un paštaisīti. Urā!

Plānās pankūkas

Svētdienas rīts - pankūku rīts! Jo saimniece visu rītu stāv pie plīts un cep pankūkas...

Manā dzimtajā ģimenē neseno gadu laikā atjaunojusies tradīcija, kas tika ievērota manā un arī mana tēta (un visticamāk arī viņa tēta) bērnībā Babuškas (mana sen aizgājusī vecvecmāmiņa) mājās - svētdienas rītos jācep pankūkas. Pareizāk - bļinas, plānās pankūkas. To iespēju robežās piekopju arī savās mājās.

Ar Babuškas ceptajām pankūkām gan man, gan māsai un brālim, gan tētim saistītas ir ļoti daudz atmiņu - obligātā sāļā treknā pirmā pankūka (ar taukiem vai sāļu sviestu), zemeņu lasīšana saulainā nogāzē augļudārza galā samaisīšanai ar treknu krējumu un cukuru, apaļais galds un tā vidū šķīvis ar augstā tornī sakrautām gaišām, plānām, teju caurspīdīgām pankūkām.

Debessmanna

Tā kā visu šo nedēļu un noteikti arī pirmo nākamās nedēļas pusi 4gadīgā celiakiete pavada mājās, būdama aktīva slimniece, man nākas viņas un savu ikdienu nodrošināt ar gana plašu gardumu klāstu, īpaši jau šķidru gardumu...
Vakardien tapa manas bērnības regulārais saldēdiens - debessmanna jeb uzputenis ar pienu.
Ideja ņemta Cālī no lietotājas  Eestikele.