Mēnesis pagājis vienā slimošanā, tomēr svētku (un arī ikdienas) dēļ ir tapis gan daudz visa kā. Tuvāko dienu laikā grasos pamazām pierakstīt un publicēt.
Bija mana dzimšanas diena, kad tapa banānu biskvīta kūka. Ziemassvētku un Jaungada pasākumiem par godu un meitai par prieku tapa īstas šokokončas. Kādā svētdienā (vai itkā svētdienā, un patiesībā ne vienā vien) cepu ierastās svētdienas brokastu plānās pankūkas. Vakar, par godu jaunākās meitas pirmajam zobiņam, mielojāmies ar lazanju un eksperimentāliem bezolu kēksiņiem. tas viss te tuvākajā laikā parādīsies.
Un ne tikai, protams.
Ziemassvētki manam vīram bija īpašs kulinārs pārbaudījums - tā kā svētku dienā vēl nebiju atlabusi no vēdervīrusa, dienišķo baltmaizi un svētku pīrādziņus, kā arī piparkūkas cepa viņš. Rezultāts bija iepriecinošs!Mani uzjautrināja veiksmīgi izceptā un uzbūvētā piparkūku mājiņa.
Bez logiem un durvīm.
Galvenais gan, ka meita ar manu mazo brālēnu vienalga ar priecīgu nepacietību metās to apēst.
Svētki arī papildinājuši manu virtuvi ar jauniem piederumiem (cik labi, ka radi zina, ka manā virtuvē vienmēr kaut kas pietrūkst). Nu man ir silikona lāpstiņa mīklas bļodu izlaizīšanai, vēl vairāk silikona kēksiņformu (to nevar būt pārāk daudz!), tvaicējamais siets un cepumu spiede, lai nav jāmokās ar lipīgu mīklu rullēšanu, bet varētu cepumus uzreiz izspiest uz plāts smukus kā no veikala.
Nu ko - jāķeras pie darba!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru