1. Advents - 1. piparkūkas

Šogad pirmā piparkūku mīkla (un, protams, piparkūkas) tapa, piedomājot par manu māsu, kurai šogad
pirmoreiz nāksies pašai gatavot savu piparkūku mīklu.

Parasti visi (arī es) baidās no tās cukura dedzināšanas. Ja vēl jātaisa tas sīrupā, tātad karstam jāpievieno ūdens, mani personīgi pārņem šausmas. Tādēļ recepte, kurā visi cukuri ir brūni un jākarsē vien līdz izkušanai.

Ķirbju končeksperiments

Gads jau riņķī un atkal vieni Helovīna ķirbjsvētki klāt.

Šogad mošķīšu sagaidīšanai gatavojos jau laikus. Šī gada našķis - ķirbja končas.

Mammas dārzā šogad izaudzēti kaut kādi īpašie ķirbji ar ļoti blīvu mīkstumu, biezenis no tā iznāk ļoti tumīgs, drīzāk pat sauss. Tāds ir ideāls, lai pagatavotu kaut ko ļoti ķirbīgu.

Rīvmaize

Ir dažādas ēdienu izejvielas, ko mans skopums man neļauj pirkt. Taču man nemaz nav žēl veltīt mazliet laika (pat mazāk nekā vajadzīgs, lai aizietu kam pakaļ uz tuvāko mazveikalu), lai to kaut ko pagatavotu pati.

Viens no šādiem produktiem ir rīvmaize.

Kartupeļu plācenīši

Vasarā man uznāca veģetāras un brīdi arī vegānas ēšanas periods, kura laikā manās rokās nejauši nonāca šāda pavārgrāmata.

Dažas receptes bija visnotaļ piesaistošas, bet realizējusi es pagaidām esmu tikai vienu - kartupeļu plācenīšus. Gan sāļus, gan arī (eksperimentāli) saldus. Šādi plācenīši mūsmājās garšo, un ir pagatavojami arī tad, kad "mājās nekā nav".

Par baltmaizi

Pēdējā laikā mana iecienītākā miltu kombinācija baltmaizei ir šāda:
200g MixB
150g DovesFarm rīsu milti
100g DF self-rising
50g kartupeļu ciete

Kopā 500g miltu, atbilstoši arī 500ml ūdens.
Guāra sveķus pat nemaz nelieku, tāpat iznāk labi!

Pārējais pa vecam - pustējkarote sāls, mazliet cukurs, šļuka eļļa, un liela tējkarote raugs.

Raudzēju siltā cepeškrāsnī, beigās uzgriežot cepšanas temperatūru, lai vēl uzpūšas un cepas.

Ātrā ābolkūka

Kamēr vēl ārā zem ābelēm var salasīt svaigus tikko kritušus ābolus...
... es teju katru dienu cepu ābolkūku.

Silti ij vēderam, ij domām, ij ķermenim, jo no cepeškāsns pagaidām neapkurinātajā dzīvoklī kļūst nedaudz siltāk.

Par svētkiem. Maziem un lieliem

Sveiciens jaunajā mācību gadā visiem, uz kuriem tas attiecas!

Pirmsskolēniem, skolēniem, studentiem, izglītības iestāžu darbiniekiem, vecākiem un citiem līdzjutējiem :)

Šodien mana vecākā, nu jau piecgadīgā meita, atsākusi bērnudārza gaitas, un es esmu atkal atguvusi laiku bloKa papildināšanai. Rakstījusi neesmu kopš pavasara, ak vai!

Šodien ir mazie svētki, jāgatavojas nelielām svētku vakariņām ģimenes lokā, bet beidzot vēlos pastāstīt par nedaudz lielākiem svētkiem.

Saldējums vafeles konusā

Maija sākuma karstās dienas iekustināja saldējuma tirdzniecību, un nereti meitai rotaļlaukumā nācās noskatīties, kā citi bērni ēd saldējumu. Viņa, protams, neko un nekā neizrādīja, bet skaidrs, ka bērnam pārdzīvojums.
Pagājušajā vasarā bieži taisījām šādu saldējumu trauciņos, bet mūždien bija problēma, ka kociņš jāmet somā un jānes mājās. Nedo`Die`s izmest atkritumos... Gribējās ko ērtāku un arī glaunāku, bet spēka nepietika.

Taču nu gan pienāca laiks saldējumam vafelē.

Cepumi ar cepumu spiedi

Pirms pusgada nejauši uzzināju, ka ir tādas cepumu spiedes (preses, veidotāji - kā nu kurš nosauc - cookie press), un uzreiz ļoti ļoti sagribēju.

Kad māsa jautāja, ko atvest uz Ziemassvētkiem, ieminējos par kāroto "cepummašīnu", un to arī dabūju. Laime pilnīga.

Braunija torte

Aprīļa un maija mija ir vīra babušku dzimšanas dienu laiks. Tā kā pirktās tortes mums neder un es mīlu rosīties virtuvē, uz pasākumiem ierodos ar torti rokās (par to iepriekš vienojoties).
Šogad tad divas reizes pēc kārtas izcepu vienādas, nu, ļoooooooti garšīgas tortes. Pēc pirmās tā mocīja "mazuma piegarša", ka pirmo reizi tik drīz (ar nedēļas starpību) atkārtoju.

Tortes pamatā - braunijs. Pa vidu un visapkārt - mandeļpiena vārītais krēms ar mandeļu esences piešprici.

Braunijs man bija tāds skopais variants, bet tāpat gards.