Saldējums vafeles konusā

Maija sākuma karstās dienas iekustināja saldējuma tirdzniecību, un nereti meitai rotaļlaukumā nācās noskatīties, kā citi bērni ēd saldējumu. Viņa, protams, neko un nekā neizrādīja, bet skaidrs, ka bērnam pārdzīvojums.
Pagājušajā vasarā bieži taisījām šādu saldējumu trauciņos, bet mūždien bija problēma, ka kociņš jāmet somā un jānes mājās. Nedo`Die`s izmest atkritumos... Gribējās ko ērtāku un arī glaunāku, bet spēka nepietika.

Taču nu gan pienāca laiks saldējumam vafelē.

Cepumi ar cepumu spiedi

Pirms pusgada nejauši uzzināju, ka ir tādas cepumu spiedes (preses, veidotāji - kā nu kurš nosauc - cookie press), un uzreiz ļoti ļoti sagribēju.

Kad māsa jautāja, ko atvest uz Ziemassvētkiem, ieminējos par kāroto "cepummašīnu", un to arī dabūju. Laime pilnīga.

Braunija torte

Aprīļa un maija mija ir vīra babušku dzimšanas dienu laiks. Tā kā pirktās tortes mums neder un es mīlu rosīties virtuvē, uz pasākumiem ierodos ar torti rokās (par to iepriekš vienojoties).
Šogad tad divas reizes pēc kārtas izcepu vienādas, nu, ļoooooooti garšīgas tortes. Pēc pirmās tā mocīja "mazuma piegarša", ka pirmo reizi tik drīz (ar nedēļas starpību) atkārtoju.

Tortes pamatā - braunijs. Pa vidu un visapkārt - mandeļpiena vārītais krēms ar mandeļu esences piešprici.

Braunijs man bija tāds skopais variants, bet tāpat gards.