Maija sākuma karstās dienas iekustināja saldējuma tirdzniecību, un nereti meitai rotaļlaukumā nācās noskatīties, kā citi bērni ēd saldējumu. Viņa, protams, neko un nekā neizrādīja, bet skaidrs, ka bērnam pārdzīvojums.
Pagājušajā vasarā bieži taisījām šādu saldējumu trauciņos, bet mūždien bija problēma, ka kociņš jāmet somā un jānes mājās. Nedo`Die`s izmest atkritumos... Gribējās ko ērtāku un arī glaunāku, bet spēka nepietika.
Taču nu gan pienāca laiks saldējumam vafelē.
Pagatavoju vafeļu konusus, taisīju mazus, lai saldējumi būtu daudz, bet nelieli. Pacentos, lai galiņš būtu rullējot smuki aizlocījies. Labākos, pildīšanai ar saldējumu paredzētos, maisiņā ieliktus noglabāju saldētavā.
Saldējumu centos pagatavot pēc šīs receptes, bet tā piena-olu mērce man negribēja izdoties, beigu beigās nedaudz iebiezināju ar miltiem. Zemeņu vietā izmantoju saldētas (neatlaidinātas) avenes. Vaniļas pāksts vietā pusi cukura aizstāju ar vaniļas cukuru. Piena vietā bija rīsu piens, parastā saldā krējuma - bezlaktozes. Saldējuma mašīnas vietā man bija saldētavā kārtīgi atdzesēta (sasaldēta) māla bļoda, kurā salēju saldējuma masu un liku saldētavā atpakaļ. Ik pa laikam izņēmu no saldētavas, izmaisīju, ar mikseri pakūlu un liku atkal saldēties.
Kad saldējums kļuva diezgan stingrs ņēmu visu no saldētavas laukā un darīju tā - vafeli ietinu iepriekš sagatavotā folijas gabalā (kalpos kā iepakojums), ar karoti sapildīju saldējumu konusā, aizlocīju galu un uzreiz liku saldētavā. Jārīkojas ātri, man palīdzēja teju piecgadīgā M, saldējumus zibenīgi nogādādama saldētavā.
Labāk to darīt vēsumā, jo man saldējums diezgan ātri sāka kust.
Un pēc kādām 2 stundām mēs jau našķojāmies!
Saldējumi sanāca lieliski, īpaši jau pateicoties kraukšķīgai vafelei (tieši tādēļ konusus saldēju un liku momentā saldētavā, lai kūstošais saldējums neizmērcētu).
Mums ar M patiess prieks un lepnums.
//Bildes būs "kaut kad"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru