Eksperiments ar piparkūku mīklu

Adventa laiks klāt! Laiks gatavoties Ziemassvētkiem.

Laiks gatavot pirparkūku mīklu un cept pirmās piparkūkas vai citus aromātiskus cepumus!
Jau trešo gadu piparkūku mīklu gatavoju pati, un jau trešo gadu piparkūku mīkla man ir eksperiments. Pirmajā, jo tā bija pirmā reize - pirmie bezglutēna Ziemassvētki. Otrajā, jo garšvielas aizstāju ar saberztām piparmētras lapiņām - piparmētrkūkas, jo M bija iekaisušas zarniņas. Šie būs trešie bezglutēna Ziemassvētki, un vismaz pašlaik - arī bez-olu.
Tātad kārtējais piparkūku eksperiments!


Izpētīju, salīdzināju vairākas mīklas un sarēķināju sev šādu!

Sastāvdaļas:

• 500g mixB
• 1 ē.k. turku zirņu miltu
• 1 ē.k. kartupeļu cietes
• 1 tējk. guāra sveķu
• 1 tējk. cepamā pulvera
• 100 g cūku tauku
• 150g cukura
• 100 ml tumša sīrupa
• 2 ē.k. medus
• 2 tējk. piparkūku garšvielas (es malu pati pēc izjūtas - ingvers, koriandrs, smaržīgie pipari, krustnagliņas, kanēlis, muskatrieksts - un izsijāju) + tējkarote kakao

Pagatavošana
1. Sagatavoju visas sastāvdaļas, jo zinu, ka var nākties rīkoties ātri, bez kavēšanās. Miltus samaisīju ar garšvielām un kakao, zirņu miltiem, cieti, guāru, cepamo pulveri un sadalīju 2 līdzīgās daļās. Vienu pusi novietoju plīts tuvumā, daļu no pārējiem uzbēru uz darba virsmas.Visas pārējās sastāvdaļas arī plīts tuvumā.
2. Katliņā ar biezu dibenu iebēru cukuru un sāku karsēt. No sākuma cukurs kūst un viegli brūnē, pēc tam sāk strauji brūnēt un "degt" (piedegt). Tam jāļauj notikt, bet labāk uzmanīgi, es parasti, kolīdz sāk degt, ņemu katlu no liesmas nost un enerģiski maisu. Jāpanāk pēc iespējas tumša krāsa, jo tieši šis dedzinātais cukurs dod mīklai brūno krāsu. Te arī jāņem vērā, ka, pievienojot pārējās sastāvdaļas, arī miltus, brūnums kļūs stipri gaišāks. Bet nedrīkst arī pārdzedzināt - būs rūgts... Šis ir tas grūtākais un svarīgākais posms.
3. Dedzinātajam cukuram pievienoju taukus un pārējās saldās sastāvdaļas un, uz liesmas sildot, samaisīju daudzmaz viendabīgā masā (taukvielas gan atdalās no pārējā, protams).
4. Tad plīti slēdzu ārā un iemaisīju sagatavoto pusi miltu un aši lēju sagatavotajā vietā uz darba virsmas. Uzmanīgi - mīkla plūst un ir ļoti karsta. Man nācās gar malām taisīt miltu "bortiņus" un laiku pa laikam, paceļot paliktni aiz kādas no malām, patecināt mīklu uz vidusdaļu.
5. Cilājot, lokot, mīcot un citādi darbojoties ar mīklu iemīcīju tajā pārējos miltus un samīcīju līdz tā kļuva viendabīga un spīdīga. Atstāju atdzist, ietinu plēvē un jau aukstu noglabāju ledusskapī.

No konkrētā sastāvdaļu daudzuma sanāca bez dažiem gramiem kilograms mīklas.

Tas viss notika vakar. Šo dienu sāku ar mīklas izņemšanu no ledusskapja. Cieta kā akmens! Pēc pāris istabas temperatūrā pavadītām stundām beidzot bija iespējams ar nazi nogriezt ceturto daļu no mīklas desas, lai izceptu izmēģinājumpiparkūkas, tieši vienu pilnu cepampannu. Nevaru taču publicēt recepti, ja nezinu, KĀDS iznāk gala rezultāts. Un vispār - kārumniekiem vismaz ir ko pagrauzt pie tējas!

Lai mīklu padarītu vijīgāku to jāpamīca rokās; liku pie darba vīru, bet tomēr arī pēc tam mīkla bija daudz stingrāka un reizē arī drupanāka nekā iepriekšējos gados. Sapratu, ka nāksies to uzlabot - sadrupināju un pievienoju aptuveni ēdamkaroti tumšā sīrupa un tik pat daudz ūdens. Pēc rūpīgas mīcīšanas mīkla atkal kļuv viendabīga un rullējama, bet mazliet lipīga, uzlaboju, pievienojot vēl aptuveni pustējkaroti tauku.
Un tad jau tālāk ierastās darbības - rullēt, izspiest ar formiņām cepumus, likt uz plāts, cept. Manas cepeškrāsns instrukcijā bija ieteikts cepumus cept 140 grādos kādā no apakšējiem līmeņiem; to vienmēr ievēroju un vairs nav problēmas ar piedegušiem cepumiem.
Bija ārkārtīgi interesanti vērot, kas ar piparkūkām notiek cepeškrāsnī. Vispirms tās kļuva spīdīgas, tad mazliet iztecēja plašākas un visbeidzot - uzpūtās. Pēc 10 minūtēm bija gatavas. Izņēmu no krāsns vēl mīkstas, bet atdziestot kļuva stingras un kraukšķīgas.

Kā jau bildēs var redzēt - piparkūkas iznākušas porainas (man vislabāk patīk viendabīgas), bet man par prieku un pārsteigumu tās nav trauslas. Savukārt porainums graušanas laikā rada sajūtu, ka "kūst uz mēles". Apzināti taisīju ar ne visai lielu garšvielu daudzumu, galu galā - to daudzums un proporcijas atkarīgas no gaumes. Piparkūkas ir arī diezgan gaišas, es vienmēr baidos pārspīlēt ar cukura dedzināšanu. Pirmajā gadā šī iemesla dēļ uztaisīju divas dažāda brūnuma mīklas un izcepu "marmora" piparkūkas. Paštaisīta piparkūku mīkla ir variants, kā cepumiņu piparotību, saldumu un krāsu nodrošināt savā gaumē.

Ko sev un jums iesaku darīt citādi. Pats galvenais - noteikti likt mazāk miltu. Pieļauju, ka pietiktu ar 400 gramiem MixB + ēdamkarote turku zirņu miltu, cieti nevajag. Vienmēr vieglāk ir pirms cepšanas mīklu izmīcot pievienot vēl nedaudz miltu, ja tā ir lipīga, nekā mēģināt padarīt mīkstu mīklu, kas ir bezgala cieta. Un iespējams arī rūpīgāk pievērstu uzmanību, vai tiešām mīklai pievienojas visi iecerētie 100ml sīrupa, man trāpījās vien kādi 50ml. Un kas vēl - visticamāk neliktu arī cepamo pulveri, man nepatīk uzpūtušās piparkūkas.
Piparainu piparkūku cienītājiem - lieciet 2-3 reizes vairāk garšvielu! Kaut arī, kas to lai zina - garšvielām mīklā ilgāku laiku esot jāievelkas.