2013. gada 28. janvāris

Maizes nūjiņas

Sagaidot šo gadu, mīlule M manai māsai izdīca izēst viņas iesākto paciņu ar Schaer maizes nūjiņām Grissini.
Šodien to atcerējās un prasīja pagatavot. Es bez baiļu ķēros pie darba, ko pārāk piefiksēt gan nesanāca.

Kārtējais eksperiments bez precīzas receptes.

Zemesriekstu sviests

Nesaprotu, kādēļ to sauc par sviestu, manuprāt, drīzāk saucams par zemesriekstu krēmu. Bet - lai vai kā, šo našķi un arī amerikāņu receptēs populāru izejvielu beidzot pati pagatavoju. Ar domu - cepumos un ar cepumiem - ņam, ņam.

2013. gada 25. janvāris

Bezolu kēksiņeksperiments 2

Kad bija pienākusi P pirmā zobiņa svinamdiena, nu ļoti gribēju  sevi iepriecināt ar kēksiņiem. Bet olas izlietotas lazanjas makaronā, banānu mājās nebija, bet uz veikalu doties nav laika, jo man vajadzēja "tagad un tūlīt".
Cepu kēksiņus, olas nekā neaizvietojot.
Un izdevās!

2013. gada 18. janvāris

Viltotā rudzmaize

Katru gadu janvārī sākas lēto avokado sezona. Un man līdz ar to neremdināma kāre pēc rudzmaizes ar avokado. Un vispār - kreptīgā ziemā gribas kreptīgu maizi.

Pagājušajā ziemā, būdama gaidībās ar otro meitu, neizturēju un aktīvi rakņājos pa internetu, lai atrastu sev recepti kaut kam, kas līdzinās rudzu maizei. Un atradu iedvesmojošu recepti, kuru gan pielāgoju pēc savas gaumes. Tagad, meklējot sākotnējo recepti, uzgāju vēl dažas interesantas, varbūt kādreiz pamēģināšu.

2013. gada 15. janvāris

Plānās kanēļa vafeles

Brīvdienās ļoti prasās ko garšīgu.
Sestdienas rītā pamodos ar lielu kāri pēc saldām, kraukšķīgām vafelēm, kas pie reizes ļoti noderētu kā našķis plānotajā izbraucienā. Aiztriecu vīru uz veikalu pēc olām, bet pati tikmēr sagatavoju pārējās sastāvdaļas. Recepte ņemta no vafeļu pannas instrukcijas, un arī ar bezglutēna miltiem izdodas lieliski.

2013. gada 14. janvāris

Riekstu-kakao krēms

Kad M septembrī uzsāka bērnudārza gaitas, vismaz sākumā nācās pamatīgi iespringt, lai nodrošinātu, ka viņa ēd pēc iespējas līdzīgāku ēdienu, kā citi bērni, un, protams, ļoti garšīgu.

(Jā, es necīnos par to, lai izglītības iestāde nodrošinātu visu pati. Pašlaik ne pārtikas tirgus, ne ēdinātāji nav tam gatavi. Man drošāk nepieciešamo gādāt pašai. Tad nu pusi no BD ēdamā gatavoju un nesu pati. Maksāju atbilstoši pusi maksas.)

Jau pirmās nedēļas ēdienkartē bija maizīte ar riekstu-kakao krēmu. Speciālie maksā dārgi; es kā vienmēr "žņaudzos" un sāku meklēt recepti. Nebija ilgi jāmeklē - http://www.food.com/recipe/nutella-spread-235750, vienkārši, salīdzinoši lēti, garšīgi, droši un paštaisīti. Urā!

Plānās pankūkas

Svētdienas rīts - pankūku rīts! Jo saimniece visu rītu stāv pie plīts un cep pankūkas...

Manā dzimtajā ģimenē neseno gadu laikā atjaunojusies tradīcija, kas tika ievērota manā un arī mana tēta (un visticamāk arī viņa tēta) bērnībā Babuškas (mana sen aizgājusī vecvecmāmiņa) mājās - svētdienas rītos jācep pankūkas. Pareizāk - bļinas, plānās pankūkas. To iespēju robežās piekopju arī savās mājās.

Ar Babuškas ceptajām pankūkām gan man, gan māsai un brālim, gan tētim saistītas ir ļoti daudz atmiņu - obligātā sāļā treknā pirmā pankūka (ar taukiem vai sāļu sviestu), zemeņu lasīšana saulainā nogāzē augļudārza galā samaisīšanai ar treknu krējumu un cukuru, apaļais galds un tā vidū šķīvis ar augstā tornī sakrautām gaišām, plānām, teju caurspīdīgām pankūkām.

2013. gada 11. janvāris

Lazanja (ar sieru)

Mans vīrs ir itālisku ēdienu mīļotājs. Un M aug tāda pati.
Kad jaunākajai meitai (turpmāk vienkārši P) iznāca pirmais zobiņš, jautāju - ko pagatavot šim notikumam par godu.
- LAZANJUUUUU!
Tad nu apbruņojos ar vīra palīdzību (pamatā bērnu pieskatīšanas un izklaidēšanas nolūkā) un ķēros pie darba. Tās pagatavošana nav ātra, kopumā var paiet pat līdz 3 stundām (pēdējā gan diezgan brīva), tātad pie darba jāķeras laikus.

2013. gada 9. janvāris

Šokokončas

Vislielākais satraukums, tuvojoties Ziemassvētkiem, man bija ne jau par svētku ēdienkarti vai dāvanām, bet bērnudārza eglīti un saldumu paciņu.
Skaidrs, ka paciņa parastā neder, meitas diētai piemērotus un drošus saldumus arī dabūt grūti, dārgi un neinteresanti. Ko darīt? Kā būt? Bez jebkādiem variantiem un atlaidēm sev ķēros pie šokolādes konfekšu gatavošanas.

Banānu biskvīts

Decembrī biju apņēmusies līdz Ziemassvētkiem nelietot olas. Bet bēdz no sevis, cik gribi - dzimšanas dienu vismaz bērnam par prieku jāatzīmē.
Svētku galdam nolēmu pēc eksperimentālo mīksto bezolu banānkēksiņu receptes izcept biskvītkūku.

Par aizgājušajiem svētkiem

Beidzot vecākā meita atkal ir bērnudārzā! Savukārt jaunākā nolēma sākt mūsu dienu agri, to padarot garu. Vakariņas arī šim vakaram nav jāgatavo, tātad man ir laiks rakstīt.

Mēnesis pagājis vienā slimošanā, tomēr svētku (un arī ikdienas) dēļ ir tapis gan daudz visa kā. Tuvāko dienu laikā grasos pamazām pierakstīt un publicēt.

Bija mana dzimšanas diena, kad tapa banānu biskvīta kūka. Ziemassvētku un Jaungada pasākumiem par godu un meitai par prieku tapa īstas šokokončas. Kādā svētdienā (vai itkā svētdienā, un patiesībā ne vienā vien) cepu ierastās svētdienas brokastu plānās pankūkas. Vakar, par godu jaunākās meitas pirmajam zobiņam, mielojāmies ar lazanju un eksperimentāliem bezolu kēksiņiem. tas viss te tuvākajā laikā parādīsies.
Un ne tikai, protams.

Ziemassvētki manam vīram bija īpašs kulinārs pārbaudījums - tā kā svētku dienā vēl nebiju atlabusi no vēdervīrusa, dienišķo baltmaizi un svētku pīrādziņus, kā arī piparkūkas cepa viņš. Rezultāts bija iepriecinošs!

Mani uzjautrināja veiksmīgi izceptā un uzbūvētā piparkūku mājiņa.

Bez logiem un durvīm.
Galvenais gan, ka meita ar manu mazo brālēnu vienalga ar priecīgu nepacietību metās to apēst.

Svētki arī papildinājuši manu virtuvi ar jauniem piederumiem (cik labi, ka radi zina, ka manā virtuvē vienmēr kaut kas pietrūkst). Nu man ir silikona lāpstiņa mīklas bļodu izlaizīšanai, vēl vairāk silikona kēksiņformu (to nevar būt pārāk daudz!), tvaicējamais siets un cepumu spiede, lai nav jāmokās ar lipīgu mīklu rullēšanu, bet varētu cepumus uzreiz izspiest uz plāts smukus kā no veikala.

Nu ko - jāķeras pie darba!

2013. gada 5. janvāris

Lielā pauze

Kā jau pamanīts, esmu "pazudusi".
Apņemos atsākt publicēt pagatavoto, bet nāksies vēl kādu laiku pagaidīt. Jau kopš novembra beigām abas meitas ar īslaicīgām pauzītēm gandrīz nepārtraukti slimo, līdz ar to neatstāj man enerģiju un laiku bloKa papildināšanai. Sākumā vēl saņēmos, bet pēcāk jau arī svētku virkne pēdējo enerģiju "izsūca".
Ļoti gaidu bērnu izveseļošanos un spēju atkal rakstīt. Tikmēr krāju fotogrāfijas un arī nedaudz eksperimentēju.